Kas ir veģetatīvā distonija?

Seriāls “Černobiļa” arī mani, rūdītu seriālu neskatītāju, ievilka savos valgos un piecu sēriju garumā radīja pamatīgu diskomfortu par redzēto un sajusto. Neilgi pēc tam manās rokās nonāca grāmata “Midnight in Chernobyl: The Untold Story of the Worlds Largest Nuclear Disaster”, kura vēl detalizētāk atklāja Padomju Savienības neizlēmīgumu, nespēju rīkoties, vēlmi slēpt un manipulēt ar notikušo katastrofu.

Kāda Černobiļas katastrofai ir saistība ar veģetatīvo distoniju? Izrādās, ka vistiešakā. Šāda diagnoze Padomju Savienībā radās neilgi pēc Černobiļas katastrofas* un tika uzstādīta tiem cilvēkiem, kuri bija cietuši no radiācijas tik minimāli, lai nepapildinātu no radiācijas smagi cietušo statistiku, kas jau tā bija graujoši liela.

*LABOTS – precizējot šo informāciju, noskaidroju, ka veģetatīvā distonija “radusies” pēc Otrā Pasaules kara, savukārt pēc černobiļas iemantojusi “milzu popularitāti”. Šeit var lejuplādēt un izlasīt labu pētījumu par veģetatīvo distoniju. 

Veģetatīvā distonija, pilnajā nosaukumā – veģitatīvi vaskulārā distonija, bija pavisam jauna un nebijusi slimība Padomju Savienības robežās, bet, kā izrādās, Rietumu pasaulē tamlīdzīgus simptomus apzīmē ar diagnozi “neirastēnija”.

IMG_0112 2.jpg

Lai arī šobrīd internets Latvijā ir pilns ar rakstiem par to, kas ir veģetatīvā distonija, vēl pirms dažiem gadiem informācija par šo slimību bija skopa un daudzi informāciju centrās atrast angliski rakstošajos interneta portālos. Tomēr – bez rezultātiem. Rietumos tādu slimības diagnozi kā “veģetatīvā distonija” nepazīst, jo tur vienkārši tādas nav. (Arī tagad, iegūglējot “vegetative dystonia” pirmais parādās ieraksts par to, ka šis apzīmējums ir izplatīts Krievijā.)

Arī starptautiskajā slimību klasifikatorā “veģetatīvā distonija” nav iekļauta, liekot daudziem apšaubīt šīs slimības patieso eksistenci. Tuvākā diagnoze veģetatīvajai distonijai, kuru var atrast slimību klasifikatorā, ir “somatoforma veģetatīva disfunkcija”, kā arī, jau iepriekš pieminētā, “neirastēnija”. Abas šīs diagnozes ir zem vienas diagnožu grupas – F40-48.

Vai tas nozīmē, ka šī slimība ir izdomāta? Jā, tik tālu, lai to izmantotu maldinošas diagnozes uzstādīšanai pēc Černobiļas avārijas, kur patiesā diagnoze būtu bijusi “akūts radioaktīvais sindroms” jeb “akūta staru slimība”.

Vai tas nozīmē, ka veģetatīvā distonija neeksistē? Nē, diemžēl tā eksistē un arvien vairāk cilvēku mūsdienās izjūt veģetatīvās distonijas radītās komplikācijas. Gluži vienkārši – Rietumu medicīnā “veģetatīvās distonijas” diagnozes šādiem (sk. zemāk) simptomiem nav un šo diagnozi izmanto tikai Postpadomju telpā. Lai citviet pasaulē runātu par veģetatīvo distoniju tā, lai tas būtu visiem saprotams, prātīgāk būtu izmantot jau iepriekš pieminēto neirastēniju, somatoformo veģetatīvo disfunkciju vai kādu citu neirotisku, ar stresu saistītu un somotoformu traucējumu diagnozes apzīmējumu. Vienkāršoti sakot “veģetatīvā distonija” ir tāds kā “virtuves apzīmējums” pavisam reālai slimībai, kaut kas līdzīgs kā “C hepatīta” dēvēšana par “dzelteno kaiti” – šo saprot tikai noteiktās kultūras un sabiedrības robežās, kamēr “C hepatīts” ir starptautiski atzīts nosaukums.

Kas tad īsti ir veģetatīvā distonija? Tā ir slimība, kuras simptomi ir sajūtās izteikti ļoti fiziski, bet veselības pārbaudēs neuzrādās, piemēram, spiedoša sajūta sirds apvidū, sirdsklauves, spiedošas sajūtas kuņģa rajonā, galvassāpes, reiboņi, slikta dūša, paaugstināta temperatūra, krampji, trīce. Tajā skaitā arī emocionālie simptomi – baiļu sajūta, bezmiegs, vājums, nogurdinātība, koncentrēšanās traucējumi, panikas lēkmes.

Kas izraisa veģetatīvo distoniju? Pārlieku liels stress ikdienā, pārslodze, spriedze, nespēja tikt pāri nelaimes gadījumiem, perfekcionisms, vēlme būt ideālam, pārāk maza atpūta, disbalanss darba un atpūtas dzīvē un vēl citi kairinoši iemesli.

Vai veģetatīvo distoniju var ārstēt? Jā, protams. Un pat vajag – mūsdienās nevienam nav jādzīvo nepilnvērtīga dzīve veģetatīvās distonijas vai kādas citas mentālas salimšanas dēļ. Ar pareizu ārstēšanu – terapiju, medikamentiem un veselīgu dzīvesveidu, vēršoties pie profesionāļiem, veģetatīvo distoniju ir iespējams apkarot un uzveikt.

Kas ir veģetatīvās distonijas “bonusa punkts”? Tas, ka veģetatīvajai distonijai nav tik izteikta stigma un aizspriedumi sabiedrībā kā depresijas, bipolāro traucējumu, šizofrēnijas vai citu mentālo saslimšanu gadījumā. Par to droši vien paldies ir jāsaka medijiem, kuri tik aktīvi ir runājuši par “21. gadsimta moderno slimību – veģetatīvo distoniju”. Tomēr daudzas no veģetatīvās distonijas pazīmēm var liecināt (un liecina) par kādu no daudzajām un dažādajām depresijas formām un paveidiem, vai pat kādiem citiem garīgās veselības traucējumiem. Gribētos cerēt, ka vērsties pie psihiatra ar aizdomām par veģetatīvo distoniju ir mazāk “apkaunojoši” (jo neviena, pilnīgi neviena slimība nav apkaunojoša) nekā ar, piemēram, depresiju. Stigma par mentālajām saslimšanām sabiedrībā ir ļoti liela, tāpēc gribas cerēt, ka veģetatīvā distonija, lai arī zem šāda nosaukuma eksistē tikai Postpadomju telpā (kurā, galu galā, mēs arī dzīvojam) ir kā tāda gaisma tuneļa galā, lai sabiedrība kļūtu arvien atvērtāka un iecietīgāka pret dažādām mentālajām saslimšanām.

Un vēlreiz – ko darīt, ja ir aizdomas par veģetatīvo distoniju, depresiju vai citām mentālajām saslimšanām sev vai sev tuvam cilvēkam? Nebaidīties un meklēt profesionāļu palīdzību – neirologs, psihiatrs, psihoterapeits. Mentālās saslimšanas nav “rakstura vājums”, kuru var izārstēt ar spēcīgu gribasspēku. Tās ir nopietnas un reālas slimības, kuras ļoti pamatīgi var iedragāt mūsu ikdienu un dzīves kvalitāti.

 

2 Comments

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s