Schland! Schland! Deutschland!

Man ne visai patīk futbols. Bet man patīk Vācija, tāpēc, ja kāds man prasa par kuru komandu es turu īkšķus futbola čempionāta laikā, es saku, ka par Vāciju.. Es zinu, ka viņi ir laba komanda un katrs, vairāk vai mazāk, kaut ko ir dzirdējis par leģendāro „vācu mašīnu” kā dēvē viņu spēles stilu. Tad nu vakar Brazīlija piedzīvoja ko tas nozīmē. Ne par to ir stāsts, stāsts vairāk ir par to kā vācieši fano par futbolu, jo man tas ir licies vienmēr daudz interesantāk par pašu futbolu. Man ir laimējies (vai – nācies) vismaz trīs reizes piedzīvot pasaules un Eiropas futbola trakumu pašā Vācijā. Internetā vakar daudzi izteica vēlmi, ka gribētu tajā brīdī būt Vācijā un kas tik diez darās uz ielām tur. Ārprāts tur darās, iedomājies, ka pēc hokeja uzvaras mums uz ielām notiek masu sadziedāšanās, saukļu izsaukšana un bezmērķīga vizināšanās auto ar valsts karogu, tad parēķini, ka tas viss notiek valstī, kurā ir astoņdesmit viens miljons iedzīvotāju un varbūt tikai kādi septiņi miljoni neseko līdzi futbolam. Futbols viņiem tiešām ir reliģija. Vācu tautas īpatnība ir tāda, ka, kaunoties par savas valsts pagātni, reti kurš ar lepnumu paziņo, ka ir vācietis vai no Vācijas, toties futbola laikā tas viss tiek piemirsts un ikviens lepni, pat vairāk nekā lepni, paziņo, ka ir vācietis un Vācija ir vislabākā. Vācieši paši joko par šo, ka vācieši kā nācija viņi ir tikai futbola laikā (un Oktoberfest, bet tas tā).

Vācijā futbols futbola laikā ir VISUR, sākot ar Haribo paciņām, lūpukrāsām Vācijas karoga krāsās un attiecībā, beidzot ar mašīnām Vācijas karoga krāsām, izkārta karoga pie katra otrā loga, žoga vai balkona un futbola skatīšanās VISUR – vai tas ir krogs, bārs, restorāns vai Narvesena tipa kioskiņš, pat uz ielas pie staba piesiets – TV ekrāns būs visur un futbola spēles laikā dzīve būs kā Spānijā siestas laikā – nekas cits, izņemot futbolu, neeksistēs. Iedomājies visu, ko varētu notirgot ar Vācu karoga emblēmu kā futbola atribūtiku – to visu un vēl visu to, ko tu neiedomājies var nopirkt Vācijā futbola laikā, par kaut kādu futbola atribūtikas klasiku – apakšveļu un krūzītēm nemaz nerunājot. Cilvēki paši ir izrotājušies tieši tik daudz un vēl trakāk kā tu redzi preses uzņemtajās fotogrāfijās, tie nav tikai pāris izņēmumi, kurus izdevies noķert fotogrāfam. Tāda ir vismaz 95% tautas, gan bērni, pusaudži, pieaugušie, gan pensionāri. Tāpat tiek sabūvēti neskaitāmi lokāli tieši uz futbola laiku, kur pie milzu ekrāniem milzu barā dziedāt līdzi fanu dziesmām un saukļiem. Un pēc uzvarētas spēles visiem kopīgi dziedāt pilsētas ielās līdz rīta gaiļiem. Atceros kā pēc vienas zaudētas spēles mums reiz dzīvojamo māju rajonā, kurā sēdējām uz soliņiem un malkojām alu, kungs gados aizrādīja tādā manierē – ja mēs būtu uzvarējuši, es būtu šeit ar jums, neskatoties uz to, ka rīt darbs, bet tagad, nu neko, lūdzu klusāk.
Varu tikai iedomāties KĀDS ārprāts darījās Vācijas ielās pēc vakardienas spēles. Esmu piedzīvojusi salūtu un milzīgu ballīti ielās, kur pludo alus un dziesmas visas nakts garumā pēc parastas spēles, tad nu es varu iedomāties kas notika vakar.

Esot Vācijā futbola laikā, tas liekas tik pierasti, ka rodas sajūta, ka futbolu tu elpo, ēd, lūdzies un mīli. Tas ir pilnīgi visur, visiem un visos. Neviens smalltalkos neparko citu nerunā, ne laikapstākļiem, ne politiku. Ir tikai futbols un fanātiska līdzi jušana tam.

Lūk, viens pavecs foto atskats uz to kā Berlīnes mikrorajonos skatās futbolu
Un vēl, viens no vāciešu iecienītākajiem fanu saukļiem humoristiski apspēlēts

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s