Brutālie deviņdesmitie. Sarkanais dzīvsudrabs

Iespējams, kaut kur jau esmu minējusi, ka no vēstures laika posmiem man ļoti patīk astoņdesmito gadu beigu un deviņdesmito gadu Latvija. Jo it kā es tur esmu bijusi, bet tomēr nē. Tas bija laiks, kad no padomju agoniskās leitputrijas, kurā it kā visiem viss bija un it kā šajā pasaulē nekas netrūka, rodas jauna valsts,…

Latvijas dizaina stūrkameņi – koka sūdiņi, latvju zīmes un plānotāji

Pagājušajā piektdienā biju izstādē DesignIsle, Ķīpsalā. Bēdīgi. Reāli bēdīgi. Būtu jau rēcīgi, ja nebūtu tik bēdīgi. Es gan nezinu iespējamās aizkulises dizaina izstāžu rīkošanā Latvijā, kā, piemēram, Anete Konste, kura rakstīja par to, kāpēc Dzejas Dienas sanākušas tādas kā sanākušas. Tāpēc es tiešām ceru, ka ir kāds reāls izskaidrojums tam, kāpēc starptautiskā dizaina izstāde Rīgā…

Biežāk uzdotie jautājumi: Berlīne

Ieteiktās lietas, vietas, laiki utml ir no manas pieredzes un absolūti nepretendē uz vienīgo patiesību. Tā kā ļoti daudzi zina to, ka es bieži dzīvojos Berlīnē, tad ļoti bieži saņemu jautājumus vai tieku satagota visādos ierakstos ar jautājumiem, par to, kur, ko un kā labāk Berlīnē. Par Berlīni es varu runāt stundām ilgi, kamēr citiem…

Moderat. Berlin Wuhlheide.

Lai arī zināju par Modeselektor un Apparat muzikālajām gaitām, viņu kopražojums – Moderat līdz manām ausīm nonāca pateicoties Xavier Dolan filmai Laurence Anyways. Tur bija tāda ārkārtīgi sirreāli skaista aina ar diviem mīlniekiem Islandē, kuriem uz galvas krīt košas drēbes un fonā skan Moderat – New Error. Toreiz to dziesmu drillēju uz riņķi līdz apnikumam, bet…

Mēs. Latvija, XX gadsimts

Man ir tāds savdabīgs niķis – laika posmā, kad ir visvairāk darbu, tā, ka pusdienu pauzes ir kāda ātra uzkoda, skrienot no vienas tikšanās uz nākamo, kad darba diena nereti beidzas pēc pusnakts un atsākas jau ap sešiem no rīta (nē, tas nav manas darba ikdienas ritms, tie ir tie trakie divi mēneši gadā, kad…

Rīgas ielu tvitteris

Rīgas ēku sienas, žogi, šķūnīši un pieturvietas,  ir kā tāds reālās dzīves tvitteris. Ar atšķirību, ka retvītot īsti nevar, bet redzmības noturība tomēr sanāk garāka par vidējo tvīta dzīves ilgumu. Saturs arī gluži kā tvitterī – no politiski sociālām pārdomām līdz truliem jociņiem. Filozofiski urbāno pārdomu vācelīte. Kamēr lielākajai daļai pilsētnieku šīs anonīmās pašizpausmes liekas…

Oda pērkona negaisam

Ir viena no deviņdesmito gadu vasarām, es sēžu ar nodauzītiem ceļgaliem uz kāda no daudzdzīvokļu mājas lieveņiem un skatos kā pār pretējo māju, lēni un draudoši, pāri veļas melni padebeši. Nepietiek jau ar to, ka šie mākoņi cenšas ieskaut dzelteno ķiegeļu māju, tiem virsū vēl spīd saule, padarot šo ainu vēl kontrastaināku, spilgtāku un piešķirot teicienam…

#dodpieci un #dzīvošodien

Šī gada pieci.lv  labdarības maratonā tiek vākti ziedojumi vēža slimnieku psihosociālajam atbalstam. Viens ziedojums 5 EUR vērtībā nodrošina vienu nodarbību rehabilitācijas nometnē. Man ir patiess prieks, ka no visām iespējamām vēža slimnieku atbalsta formām ir izvēlēta tieši šī – psihosociālais atbalsts. Jo šī ir tā joma, kuru diemžēl ļoti daudzi ikdienā piemirst vai pat uzskata par…

Brokastis Berlīnē

Iet ēst brokastis ārpus mājas Berlīnē ir goda lieta. Šeit pat nav runa par stilīgajiem brančiem svētdienās visu dienu garumā, bet par vienkāršām brokastīm arī darba dienu rītos, kad tās ietur kopā ar draugiem, otrajām pusītēm vai vienatnē pirms skrien dienas gaitās. Bet ar nosacījumu – ārpus mājas. Saprotams, ka brokastis visbiežāk ēd sava mikrorajona…

Jaunsaimnieka un Velna latviskā dzīvesziņa

Manā bērnībā mamma pavadīja pāris vakarus veroties TV ekrānā, pašmāju daudzsēriju filmā “Saldā indes garša”. Es no seriāla atceros pāris fragmentus, kā arī velna tēlu, Annužītes akcentu, rudos matus un pavedinātājas tēlu, un kaut kādu noslēpumības, aizlieguma, grēka plīvuru tam visam. Un nosaukumu. Saldā. Indes. Garša. Tas manai bērna apziņai bija ļoti pievelkoši, jo, zināms,…

Lisabonas pārsteigumi manā gaumē.

Īsumā par Lisabonu – Remarka “Lisabonas naktis” un vecie, kičīgie tramvaji, kādi ir arī Sanfrancisko. Īsumā par Portugāli – nujā, valsts Eiropas pašā galā, pie okeāna. Fun fact of the day – vienīgā valsts Eiropā, kurā ir dekriminalizētas visas narkotikas. Tieši tik niecīgs lietu daudzums bija tas, ar ko man saistījās Portugāle. Tā kā zināju,…

I’ve been depressed. For nine years.

Šī ir mana raksta “Man ir depresija. Jau deviņus gadus” angliskā versija tiem, kuri pēc tās jautāja un tiem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, jo depresija jau nešķiro. This is a copy of my article “I’ve been depressed. For nine years.” in English for those who asked for it and those whose native language is…