Alena Mornštajnova – Hana // Grāmata

Es mazliet pārkāpu savu uzstādījumu, ka cenšos nelasīt grāmatu anotācijas, lai grāmata man atklātos lapu pa lapai. Alenas Mornštajnovas grāmatai Hana es izlasīju pirmos divus teikumus, kuros grāmatu noraksturojis tās tulkotājs Jānis Krastiņš. Tur bija teikts “Kad šī grāmata nonāca manās rokās, sākumā šķita, ka būs kaut kas līdzīgs Vizmas Belševicas “Billei”, taču drīz vien kļuva skaidrs, ka norises virzās uz Māra Bērziņa “Svina garšas” pusi. Lai gan “Hanas” fināls nav tik fatāls, tomēr romāns manī atstāja tikpat spēcīgu pēcgaršu.”  Un man ar to pietika, lai es saprastu – jāizlasa! Noteikti jāizlasa!

Izlasīju. Divos vakaros. Lai gan šī bija grāmata, kuru noteikti gribētos lasīt lēni un nesteidzīgi, tomēr nespēju noturēties tai pretim un lasīju, kamēr izlasīju.

Hana ir čehu rakstnieces stāsts par ēbreju sieviešu dzīvi un likteni Čehijā nacisma režīma un arī pēckara laikā. Vienas dzimtas stāsts. Stāsts par vienkāršo cilvēku dzīvēm un likteņiem, kurus tajā laikā noteica tik daudz nejaušību, muļķīgu sakritību vai pārpratumu.

Brīnišķīga, brīnišķīga, brīnišķīga grāmata. Arī tulkotāja salīdzinājums par Billi un Svina garšu ir vietā. Es vēl teiktu to, ka Piecu pirkstu noskaņas arī šajā grāmatā var sajust. Bet visvairāk tomēr Svina garšu. Alenas Hana būtībā manī raisīja asociācijas kā Svina garšas sieviešu versija. Ja Svina garšā likteņa skaudrums plosa Matīsa dzīvi, tad šeit tā ir Hanas dzīve. Un Miras dzīve. Un viņas mātes un vecmāmiņas. Tulkotājs Krastiņš min, ka Hanas fināls varbūt nav tik fatāls kā Svina garšā, tomēr gribu teikt, ka šajā gadījumā fināls nav tikai grāmatas pēdējās nodaļas un lappuses, līdz ar to fatāliskums stāsta izskaņā vijas cauri tik un tā.

Grāmata ir sarakstīta tik meistarīgi, kā tāda sarežģīta bize vai pīne, kurā katram pavedienam ir sava vieta un tas savijas kopā vienā spēcīgā stāstā. Kā tāds bagātīgs rēbuss, kurā, dodoties uz priekšu, arvien vairāk un vairāk atklājas sakarības, sakritības un raisās bažas vai patīkams satraukums par iespējamiem nākotnes notikumiem.

Hana ir sarakstīta brīnišķīgi skaistā un vieglā valodā. Īpaši vēlos uzsvērt to, cik cik valodiski meistarīgi ir attēlota Miras pieaugšana, to pieaugšanu var just ne tikai caur notikumu gaitu, bet arī caur valodu – sākotnēji tā ir bērnišķīgi draiska, bet ar laiku paliek arvien pieaugušāka, nopietnāka. Ļoti prasmīgs grāmatas autores veikums.

No grāmatu plaukta istabā, kura viņai bija kopīga ar Rozu, Hana izvilka biezo Tolstoja grāmatu, no kuras cilvēce neko nebija mācījusies, jo cilvēki, kuri lasa klasiku, ir pietiekami gudri, lai saprastu kara nejēdzīgumu arī bez tā šausmu attēlošanas, bet tie, kurus pamācīt vajadzētu, nekad nestieps roku pēc gudrajām grāmatām.

Esmu manījusi, ka daudzus mulsina Latvijā izdotās grāmatas vāks, bieži vien radot maldīgu priekšstatu par to, ka grāmata būs viegls dāmīšu romāns vai kaut kas par kulināriju. Jāatzīmē, ka tāds ir arī grāmatas pirmvāks Čehijā, un, lai arī kūciņas ir svarīgs grāmatas notikumu elements, tomēr, ja vien tieši šīm kūciņām nav kāda ļoti spēcīga kultūrvēsturiska pamatojuma Čehijā, man ir grūti saprast izvēli likt kūciņu uz vāka. Jāuzteic latviskajā izdevumā pieeja tam, ka uz vāka esošo teikumu pirmo vārdu burti izveido vārdu Mira, kas šiem teikumiem piešķir jaunu nozīmi, jo citādi es uz tiem skatījos kā uz liekiem elementiem vāka dizainā. Bet varbūt tā ir apzināta izvēle atkāpties no ēbreju simbolu izmantošanas grāmatas dizainā, kurai noteikti arī ir daudz un dažādi racionāli iemesli.

Teikšu vēlreiz – brīnišķīga grāmata. Spēcīga. Uzrunājoša līdz kaulam. Gan burvīgajā stāstā, gan izpildījumā – valoda, tēli, apraksti. Ļoti. Īpaši smalki izstrādātās stasta un tā attīstības detaļas, kas šo stāstu padara tik dzīvīgu, tik līdzpārdzīvojamu un spēcīgu.

Lasot šo grāmatu, nebeidzu domāt par to pašu, jau pieminēto, Māra Bērziņa Svina garšu. Es ļoti gribētu, lai Svina garša tiktu plaši tulkota ārzemēs. Hana ir iztulkota 15 valodās un, liekot roku uz sirds, es varu teikt, ka Svina garša ir pasaules līmeņa literatūra, kas miera vējos varētu, neteikšu, ka sastādīt konkurenci, bet lieliski papildināt ēbreju tēmas literatūras lauciņu. Es ļoti ceru, ka pienāks diena, kad Svina garšu lasīs arī citviet pasaulē un novērtēs kā labu grāmatu.

P.S. Arī grāmatas sākuma notikumi šobrīd, kad lasīju grāmatu pandēmijas krīzes laikā, iegūst pavisam  citu sajūtu.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s