Roberta Galbraita kriminālromānu sērija // Grāmatas

Man nu dien nav ne mazākās nojausmas, kur aug kājas tam, ka kriminālromānus un detektīvromānus ierindo zemākas literatūras plauktiņā. Mans pieņēmums ir tāds, ka varētu būt diezgan sarežģīti uzrakstīt labu kriminālromānu – tādu, lai slepkava paliktu noslēpumā līdz pat pēdējam brīdim, un tādu, lai to būtu bauda lasīt. Bieži vien kriminālromānos ir viens vai otrs, bet reti, kad ir abi – lieliska nozieguma līnija un augstvērtīga literārā valoda.

Roberta Galbraita romānos ir abi. Gan smalki izstrādāts noziegums, gan lieliska valoda. Un kā nu ne, ja (un es domāju, ka tas vairs nevienam nav noslēpums) zem pseidonīma Roberts Galbraits slēpjas viena no mūsu laiku labākajām vai pat izcilākajām rakstniecēm – Dž. K. Roulinga. Jā, tā pati, kura pasauli iepazīstināja ar burvju zēnu Hariju Poteru un izaudzināja veselu paaudzi, kuru dzīves ir ietekmējušas Harija Potera grāmatas.

Šoreiz no burvju pasaules grāmatās nav ne miņas. Darbība notiek reālā vidē – Londonā. Tik reāli aprakstītā vidē, ka ir pat līdz pēdējai detaļai realitātē iespējams atrast, kur dzīvo šo grāmatu galvenais varonis – detektīvs Kormorans Straiks. Denmarkpleisā. 

Kormorans ir kara veterāns ar vienu kāju, kurš strādā par detektīvu Londonā, viņam darbā pievienojas sekretāre Robina un te sākas visi notikumi. Kormoranam īsti nevedas ar detekīva biznesu, bet, grāmatu pēc grāmatas, atklājot sarežģītus noziegumus, viņš sāk kļūt par teju izcilāko detektīvu Anglijas vēsturē.

Galbraits, jeb Roulinga, ir sarakstījusi šo grāmatu sēriju (šobrīd ir iznākušas četras grāmatas Kormorana Straika sērijā) kā pēc labas literatūras rokasgrāmatas. Kriminālromānu tēli ir nostrādāti perfekti – tieši tādi, lai lasītājs justu līdzi tiem, kuriem ir jājūt līdzi, dusmojas uz tiem, uz kuriem jādusmojas, lasītāju tracina vai izraisa žēlestību tie, kuriem tas pienākas. Notikumi virknējas tā, ka grāmatu sāk palikt arvien grūtāk nolikt malā. Kas vēl ļaunāk – viena grāmata beidzas tā, ka tūlīt gribas ķerties pie nakamās grāmatas, lai zinātu kā atrisināsies situācija. Gluži kā seriālos, kad pabeidz vienu sezonu un tā beidzas nu TĀĀĀ, ka nevar sagaidīt nākamo sezonu.

Romāniem izveidojas divas paralēlās sižeta līnijas un beigās jau, no katra paša lasītāja interesēm atkarīgs ir tas, kura no tām vairāk uzrunā. Un, kas pats svarīgākais – abas sižeta līnijas ir vienlidz kvalitatīvas un baudāmas, nav tā, ka kādu Galbraits būtu atstājis novārtā vai izvirzījis priekšplānā.

Es sen nebiju lasījusi grāmatas, kuras nevar nolikt malā (vienu no tām es izlasīju pusotras dienas laikā), grāmatas, kuras kļūst arvien labākas un labākas lapu pēc lapas, grāmatas, kuras TIK ļoti var izbaudīt, grāmatas, kurās ir tik baudpilna valoda (par lielisko tulkojumu paldies jāsaka, protams, Silvijai Bricei), grāmatas, kuras lasās tik viegli un aizrautīgi, grāmatas, kurām tik ļoti sāc dzīvot līdzi, ka liekas – grāmatu varoņi atdzīvojas un ienāk tavā ikdienā.

Vienkāršāk sakot – šīs tiešām ir vienas no pēdējās piecgades labākajām grāmatām ārzemju literatūrā, kuras esmu lasījusi. Es pat gribētu teikt, ka tās ir vairāk tā lieliskas, tuvu izcilām.

Labā ziņa ir tā, ka Galbraits strādājot pie piektās grāmatas, sliktā ziņa – nevaru sagaidīt, kad tā iznāks!

P.S. Ir arī uzfilmēts mini seriāls par Kormorana Straika piedzīvojumiem.

Attēlā: Roberts Galbraits Dzeguzes sauciens, pirmā sērijas grāmata un Baltā nāve, ceturtā un līdz šim pēdējā sērijas grāmata.

2 Comments

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s