pieci+viens: Karmena Stepanova

Šajā reizē pieci+viens rubrikā uzaicināju piedalīties Karmenu Stepanovu. Karmena ir Latvijas Radio 5 jeb pieci.lv ētera balss un kopā ar Aleksi Vilciņu izklaidē, izglīto un iepriecina piecinieka klausītājus vakara stundās šovā Pilnīgs Vakars.

Ar Karmenu es attāli iepazinos tad, kad modē vēl bija Harijs Poters un fanu forumi. Mēs vēl bijām ļoti mazas tolaik. Gadi gāja un vairāk ar Karmenu iepazinos tad, kad darba vajadzībās sāku piestaigāt uz radio intervijām. Kuras, starp citu, man ļoti patīk, jo radio ēters mani vienmēr ir saviļņojis un apbūris. Ar Karmenu bieži sarunājamies par suņiem, Vilciņiem, mentālās veselības aktualitātēm un bieži smejamies par visu ko. Karmena ir tāds mazs žipčiks un forša un tāpēc viņa man patīk!

Tad nu lūk, uzdevu Karmenai no piecinieka piecus jautājumus, par kuriem viņa teica, ka tie esot interesanti grūti. Zemāk aicinu izlasīt viņas interesanti nopietnās atbildes.

IMG_6514Kas ir tas, kas visiem ļoti patīk, bet Tevi ļoti kaitina?

Nevarētu apgalvot, ka visiem patīk, taču mani kaitina ātrā apvainošanās. Jā, pati ar to mēdzu sirgt, taču vienlaikus cenšos no tā izkāpt ārā un mācīties par sevi pasmieties, teikt – jā, reaģēju vai uzvedos kā dunduks, kā arī skatīties, kad tiešām ir vērts uzmest vienu pamatīgu lūpu. Cilvēkam pieaugot, vairs neviens uz sāpošās vietas nepūtīs, plāksteri neliks un ceļmallapas tās sāpes dēļ neplūks – pieņem, nepieņem, apvainojies vai ieelpo un izelpo, un ej tālāk. Citēju motrepu. Tas ir katra paša ziņā.

Manuprāt, mūsdienās bezjēdzīgu cepienu ir par daudz un brīžiem šķiet, ka cepamies tik vien tā dēļ, lai būtu vairotas tāda rakstura emocijas. Šo emociju gūšānas laikā aizmirstam, ka ārā ir lielā bilde, lielais mērķis un citi notikumi, kuriem mūs vajag racionālus, spējīgus vērtēt un ar sevi apmierinātus.

Kādi ir bijuši Tavi absurdākie meli?

Nopietni runājot, absurdākie meli no manas puses bijuši klasiskais viss ir labi, kad nekas nav labi, taču tobrīd nespēju atzīt un pieņemt esošo situāciju, kura nemaz nebija tik rožaina. Nevēlējos citam uzkraut savas problēmas un izdomāju, ka tās vajag krāt.

Skatoties uz šo no humora prizmas, absurdāko melu laiks bija bērnu dārzā un sākumskolā, kad, šķiet, pārbaudīju, cik tālu var sniegties mans arsenāls. Piemēram, ļoti nepatika maiņas kurpes, kas bija jāvelk ik dienu – krāsainas sandales, kādas pēdējos gados ir modē. Tā vietā, lai to darītu zināmu vecākiem un salauztu viņu sirdis, ar šķērēm nogriezu vienas kurpes siksniņu un paziņoju, ka tā saplīsa.

Šaubos, vai man noticēja, tomēr skaļi neko neteica un nelika stāvēt kaktā. Es sev noteikti nebūtu noticējusi – griezums bija taisns, bez plīsuma pazīmēm, kā jau ar škērēm pienākas.

Kas ir tā lieta, kurai nav nekādas nozīmīgas materiālās vērtības, bet Tu to nepārdotu pat par miljonu eiro?

Savu balsi. Neesmu ne dziedātāja, ne ļoti profesionāla runātāja, tomēr ar savu balsi beidzot esmu iemācījusies sadzīvot, un, manuprāt, tas ir forši, ka mans darba rīks man pašai vairs nešķiet briesmīgs. Ir tik daudz veidu, kā to trenēt un attīstīt, un likt lietā, ka no tās noteikti nevēlētos šķirties, gribu pārbaudīt, ko vēl var sasniegt un panākt. Strādājot radio, balss ir vienīgais, kas uzrunā cilvēku, kurš klausās, un balsī var just gan prieku, gan nogurumu, gan dusmas. Tas var ietekmēt otrā pusē esošos.

Ņemot vērā to, ka radio mēs ne vienmēr esam redzami vizuāli, no savām runas kļūdām nevaru novērst uzmanību vicinoties, ākstoties vai metot kaut ko gaisā.

Vai kādam citam no tās būtu jēga, ja mana balss būtu viņa īpašumā? Šaubos.

Ko Tu teiktu savai 17 gadīgajai versijai, ja šodien to satiktu uz ielas?

17 gadīgajai versijai lūgtu, lai nespītējas tik ļoti, cik uzskata par nepieciešamu. Kājas pieciršanas dēļ var ļoti mainīt savu ceļu, idejas un mērķus, un tas viss tikai par spīti kādam viedoklim vai cilvēkam. Protams, atgādinātu lieliski pavadīt laiku, neuztraukties par negulētām naktīm, nopelnītiem aizrādījumiem un ātri vien iemācīties, ka svarīgākais ir tas, kā vērtē sevi, ne tas, kā tevi vērtē kāds cits (sevišķi, ja tas nav tuvinieks).

Kas ir smieklīgākais/drausmīgākais darbs, kuru Tu esi strādājis?

Drausmīgs pilnīgi noteikti nē, jo pirmo pieredzi visiem vajag, taču smieklīgs, mana rakstura dēļ, bija darbs apģērbu veikalā Bershka. Neesmu atvērtākā bundžiņa alus kastē, un tas gada laikā ļoti labi pierādījās. Kautrīga, 18 gadus jauna meitene, kurai lielākās sāpes sagādāja veikalos tik ļoti obligātais vai jums kā palīdzēt?. Balss bailēs uzkāpa par 3 toņiem, izklausījos nobijusies un spiedzoša, un, protams, neizpelnījos mēneša darbinieka titulu. Teksts bija obligāts, teksts bija jāsaka katram, kurš veikalā uzkavējās un skatījās uz drēbēm. Šajā darba vietā bija arī puņķi un asaras, un pārdzīvojumi par to, ka nevaru būt tāda, kādu darba devējam vajag. Atskatoties neizprotu, kā mani tur “noturēja” gadu, taču tā bija ļoti pamācoša pieredze, kuru diez vai kādreiz atkārtošu. Iesaku tiem, kuri vēlas norūdīt raksturu vai prast neņemt pie sirds cilvēku ej, lūdzu, trīs mājas tālāk un ātri attieksmi.

Kaspara Breidaka jautājums: Kādu jautājumu neviens, nekad Tev nav iedomājies uzdot?

Vai esi apmierināta ar to, kur šobrīd esi un to, ar ko šobrīd nodarbojies?

Karmenas Stepanovas jautājums cilvēkam, kurš nākamais atbildēs uz jautājumiem pieci+viens rubrikā: Kādas īpašības Tu esi pārmantojis no saviem vecākiem?

____

Karmenas ikdienas gaitām līdzi var sekot viņas instagram profilā – bembijs.

IMG_6513-1

 

Foto: Krists Luhaers

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s