Brutālie deviņdesmitie. Sarkanais dzīvsudrabs

Iespējams, kaut kur jau esmu minējusi, ka no vēstures laika posmiem man ļoti patīk astoņdesmito gadu beigu un deviņdesmito gadu Latvija. Jo it kā es tur esmu bijusi, bet tomēr nē. Tas bija laiks, kad no padomju agoniskās leitputrijas, kurā it kā visiem viss bija un it kā šajā pasaulē nekas netrūka, rodas jauna valsts, kurā katram ir sava izpratne par to, ko un kā iesākt ar tikko iegūto brīvību. Tāpēc ļoti priecājos, kad uzzināju, ka vēsturisko romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” ir iznākusi Arno Jundzes grāmata “Sarkanais dzīvsudrabs”.

IMG_6412

Mana saskarsme Latviešu daiļliteratūrā ar deviņdesmitajiem gadiem visbiežāk ir bijusi tāda ļoti viegli sentimentāli romantiska. Manis iecienītākie darbi par šo tēmu ir Ingas Ābeles “Paisums” un Jāņa Joņeva “Jeglava 94”. Abās grāmatas par deviņdesmitajiem runā kā par tādu vieglu brīnumzemi – vārti uz rietumiem ir vaļā, visādi brīnumi un košļenes, andergraunda tusiņi un brīvība, viss jauns un apgūstams, un gari mati.

“Sarkanais dzīvsudrabs” tāds nav. Tas ir reāls. Tas ir brutāls. Dažviet “Sarkanais dzīvsudrabs” ir tik brutāls, ka gribas atlikt grāmatu malā, jo nupat liekas, ka lasi detalizētu kriminālo hroniku kādā ziņu lentē, nevis romānu. Tam visam brutalitātes pieskaņu piedod tā apziņa, ka nekas jau īsti šeit nav pārspīlēts – deviņdesmitajos šāva, zaga, izvaroja, šantažēja, nogalināja, laupīja un mīlēja, un kaut kur laukos, paralēlā pasaulē, tantiņas mierīgi slauca gotiņu. Mazliet ir sajūta, ka šis romāns ir pārāk īsts un reāls, lai sauktos par romānu. Teju katram latvietim ir zināms tas kāds, kurš deviņdesmitajos regulāri braukāja uz Vāciju, tas kāds, kuram kāds pālī nositās ar mašīnu vai moci kaut kur kādā ciemā, tas kāds, kura radi dzīvoja kanādās, zviedrijās vai austrālijās un sūtīja rietumu labumus.

Ir grūti iedomāties vai deviņdesmito gadu laika posmam, kuros notika viss un intensīvi, būtu iespējams atrast piemērotāku romāna formātu kā šis – daudzu varoņu dzīvesstāsti, sadalīti pa gadiem un dienām, kuri, ar apbrīnojamu rakstnieka meistarību, ik pa brīdim romānā savelkas kopā. Un grāmatas vidū manā galvā rada jautājumu – vai beigās visi stāsti saplūdīs kopā kļūstot par vienu? Sava veida paralēles ar mūsdienu realitāti par to, cik patiesībā Latvija ir maziņa un visi viens otru pazīst.

Deviņdesmitie gadi ir tāds brutāls vecis. Mīl, bet, ja vajag, pa muti arī sados. Tāpēc šķiet, ka šis romāns bija jāraksta vīretim, ir jābūt tādam vīršķam tvērienam, lai uzrakstītu šo grāmatu par Latvijas deviņdesmitajiem, kura balansē uz tik smalkas robežas starp  “Šis ir daiļliteratūras darbs. Visas situācijas un personāži ir izdomāti, jebkuras situāciju un raksturu sakritības ar īstenību uzskatāmas par nejaušību” un to, ka “klau, bet šis taču ir reāls piemērs”.

Šeit vēl jāpiemin, ka vērtīgs ir grāmatas pēcvārds, kurš ir kā puzles pēdējais, iztrūkstošais gabaliņš, kas savelk visu kopā un paskaidro to, kas varbūt likās neskaidrs.

Šī ir grāmata, kurai, kādreiz, nākotnē,  ļoti gribētos turpinājumu par to, kāda ir grāmatas varoņu dzīve milleniuma gadsimtā – par ko izaudzis Verners, vai pusaudža dumpinieciskumā viņam ir vēlme apzināties savu indentitāti un meklēt tēvu, izprašņāt māti? Kā klājas Miškinu saimniecībai, dvīnītēm? Cik ilgi vēl Madara dos pienu? Un, kurš pēdējais paliks šaisaulē – Dzidra vai Vilhelms? Un vēl..

 

Izlasīju grāmatu pusotrā dienā. Noliku malā un nesapratu, kā tagad atgriezties atpakaļ realitātē, kas joprojām ir Latvija, joprojām Rīga un Bastejkalns, bet ne deviņdesmitie (un laikam labi jau, ka tā).

 

2 Comments

  1. Paldies par šo ierakstu. Pateicoties tam, šī grāmata ir arī manās rokās 🙂 Grāmatas gan pēdējā laikā (nu jau X gadus) lasu ļoti reti (bērnībā bija otrādāk), bet kad pieķeros, tad izlasu vienā, divos rāvienos visu grāmatu.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s