ansis. balzamšovs.

Vakar vakarā, pirmdienas vakarā, arīdzan repera anša dzimšanas dienas vakarā, klubs “OneOne” bija pilnāks nekā ierasts. Un pilnāks ar cilvēkiem vienādās cepurēs nekā ierasts. Tas tāpēc, ka ansis prezentēja savu jaunāko lolojumu, albumu “Balzams”.

Man kaut kā vienmēr ir paticis tas, ko un kā ansis dara. Jo liekas, ka viņš absolūti neko nedara nejauši, viss ir pārdomāts un izplānots smalki un filigrāni līdz pēdējai detaļai un sīkumam. Visam var atrast jēgu un pamatojumu, kāpēc ir darīts tieši tā un ne citādāk. Tāpat arī ansis sevi pasniedz, līdzās sajūtai, ka viss ir līdz perfektumam noslīpēts, radot sajūtu, ka šis ir kaut kas nebijis, kaut kas īpašs, ekskluzīvs (©ansis). Un tā arī ir. Turklāt, liekas, ka ansis šo latiņu sev (un citiem) spēj celt arvien augstāk un augstāk, nezaudējot nedz kvalitāti, nedz šo īpašo sajūtu (izdot albumu “autentiskā, ar roku taisītā, koka versijā”, nu, ēm, wow, ko?!).

Lai arī pārējai Latvijas repa skatuvei sekoju līdzi pastarpināti, augstāk minēto iemeslu dēļ, ansim pievēršu vairāk uzmanības nekā citiem. Un tas tāpēc, ka man ļoti patīk (vai es jau neatkārtojos?!) anša darba (dzīves?) stils. Šeit vietā ir banālā frāze par to, ka tas ir rezultāts tam, ka cilvēks patiesi, no sirds, mīl to, ko dara.

Vārda vistiešakajā nozīmē Latvijas repa skatuvei sekoju līdzi pastarpināti – uz repa koncertiem eju vēl retāk nekā uz klasiskās mūzikas koncertiem. Vakardienas koncerts bija izņēmums un neradīja manī vilšanos ne mirkli, droši vien tāpēc, ka man patīk tas, ko un kā ansis dara (déjà vu?). Tāpat mani arī ļoti sajūsmina tas milzīgais atbalsts, ko ansis saņem, gan vakardienas koncertā, gan interneta vidē, gan, noteikti,  arī daudz kur citur. Divas stundas kvalitatīvi (filigrāni, ko?!) izstrādātas programmas un lieliski izpildīta repa, interesanti dziesmu tapšanas stāsti (visu cieņu Ulda Stabulnieka meitai Elīzai), smukas vizualizācijas un vispār, nonācu pie secinājuma, ka par labu koncertu ikvienā mūzikas žanrā liecina tas, ka koncerts liekas labs pat tiem, kuri nav attiecīgā mūzikas žanra cienītāji (man gan šo ir grūti attiecināt uz sevi šī koncerta gadījumā, bet secinājumus izdarīju ņemot vērā līdzgājēja domas un savu, gana plašo un dažādo, koncertu apmeklēšanas pieredzi).

Trīs vārdos (meloju jau tagad, gan jau jūti) par pašu albumu. Manu sirdi absolūti salauza kompozīcija “Guli”, jo, gaužām vienkārši, manu sirdi var salauzt jebkas, kas ir patīkamā veidā aranžējis Latvijas (kvalitatīvo) estrādes mūziku. Aiz tās seko “hey, tas par mani” kompozīcija “Zāles” un tad jau vairāk vai mazāk par visu albumu var teikt to pašu, ko augstāk par pašu ansi, filigrānumu, latiņas celšanu un banālo frāzi. Pats albums pieejams spotify un citviet – ansis “Balzams”

Kā arī, pievienoju mūžam neatbildamajiem jautājumiem – kas ir dzīves jēga, kā rodas putekļi un kur paliek nauda, jautājumu – kā ansim tā cepure turas uz galvas?!

 

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s