Vai ir dzīve pēc depresijas?

Mazliet pārfrāzēju ikonisko jautājumu “vai ir dzīve pēc nāves”, jo savā veidā depresija ir kā emocionāla nāve dzīvei, joprojām fiziski paliekot dzīvam. Jo nav īsti ne prieka dzīvot, ne īsti gribas nomirt. Neko negribas.  Ļoti bieži saņemu jautājumus par to, vai man joprojām ir depresija, vai es tagad esmu laimīga, kā var saprast, kad depresija ir izārstēta un vai to vispār var izārstēt un vēl daudzus citus jautājumus.

Vai depresiju var izārstēt? Var. Un nevar. Vai gripu var izārstēt? Var. Un nākamajā gadā var saslimt atkal. Vai iesnas var izārstēt? Var. Un nākamajā caurvējā saķert atkal. Galu galā – vai vēzi var izārstēt? Var. Un reizēm arī nevar diemžēl. Ar depresiju ir tāpat, tā nav slimība kā vējbakas – izslimo vienreiz un kļūsti imūns. Izārstēt depresiju var. Tomēr laicīgi nepievēršot uzmanību tam kā jūties, kā tiec galā ar stresu un emocijām, var atkal iekrist depresijas apskāvienos. Turklāt, pat vislabāk sagatavotie var piedzīvot negaidītu dzīves triecienu, kas var novest pie mazākas vai lielākas depresīvas epizodes. Bet – jo vairāk izproti sevi un zini kā ar tādiem brīžiem tikt galā, jo vieglāk. Tāpat kā zinot, ka tuvojoties iesnu sezonai, jālieto uzturā vairāk vitamīnu un jāstiprina imunitāte.

Depresiju var izārstēt arī tā, ka nekad, nekad, nekad dzīvē ar to vairs nebūs jāsatiekas. Var. Un pie tādas pārliecības ir jādzīvo ikvienam.

Vai izārstējot depresiju cilvēks kļūs laimīgs? Jā un nē. Man gribētos teikt, ka izārstējot depresiju cilvēks kļūst .. normāls (hej, bet depresīviķi nav nenormāli, ar to domājot visus tos stereotipiskos uzskatus). Ar spēju adekvāti uztvert gan priekus, gan bēdas. Ir maldīgi domāt, ka, izārstējot depresiju, cilvēks kļūs laimīgs mūžīgi mūžos. Nē, jo tad arī tā būtu novirze no normas, kaut kāda pretēja slimība depresijai, būtībā. Ir jāsaprot, ka depresija rada traucējumus adekvāti uztvert emocionālo pasauli – viss ir slikti, bezjēdzīgi, garlaicīgi, šādi tādi it nekādi. Izārstējoties atgriežas ne tikai dzīvotgriba, bet arī adekvāta pasaules uztvere. Līdzsvarota pasaules uztvere. Neviens cilvēks uz pasaules, pat pats laimīgākais, nevar nodzīvot visu dzīvi bez nevienas skumjākas dienas.

Kā saprast vai depresija ir izārstēta? Ir grūti pateikt kā saprast. Šodien ir, bet rīt liekas, ka atkal nav. Parīt atkal liekas, ka ir. Laikam jau to var tā īsti saprast tad, kad atkal ir vēlme dzīvot, nav bailes priecāties, jo pazudusi sajūta “kāda jēga priecāties, tūliņ atkal būs slikti” un mazas, pilnīgi normālas, skumjas vairs neliekas kā pasaules gals.

Vai ir dzīve pēc depresijas? Ir, protams. Un tā ir ļoti, ļoti skaista!

Un kā ar mani pašu? Tieši tā kā visā augstāk rakstītajā. Priecājos un bēdājos, baudu dzīvi,  izzinu un cenšos izprast sevi, ieklausos sevī. Kad liekas, ka bēdājos ilgāk nekā vajadzētu, rīkojos, lai tas nekļūtu par normu, savukārt priekiem dzīvē ļaujos tā, lai sirds notrīs labsajūtā tos atceroties.

// Berlīne, 2015.gada novembris, uz uzlīmes – “es mīlu savu dzīvi” //

Šo nosacīto “rakstu sēriju” par depresiju aizsāku pirms gada, kad publicēju ierakstu par to, kā deviņus gadus dzīvoju ar depresiju – Man ir depresija. Jau deviņus gadus. Saņemot daudz jautājumus par to, kur meklēt palīdzību, tapa neliels ieraksts par to, kur to meklēt – Depresija. Kur meklēt palīdzību? Un pēcāk raksts par to kā sadzīvot ar cilvēku, kuram ir depresija – Kā sadzīvot ar depresīviķi? Varētu teikt, ka šis ieraksts ir kā noslēdzošais šajā sērijā. Bet tas nemaina to, ka joprojām ar prieku atbildēšu uz ikvienu saņemto vēstuli, kurā cilvēki dalās savā pieredzē, teic labus vārdus vai jautā pēc padoma. Par depresiju ir jārunā un no tās nav jākaunas. Lai priecīgi!

1 Comment

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s