No sirds un no rajona Ozols Palladium koncertzālē.

“Mēs tev nepirksim to kaseti, nemaz neceri” ar šo teikumu bija skaidrāks par skaidru, ka ar vecākiem šī saruna ir izsmelta, bet vienmēr jau palika vecvecāki, kuru sirdis atkausēt bija mazlietiņ vieglāk. Vēl kā šodien, lieliski atceros vecāku krietno sašutumu, kad milzīgā superhaipā automašīnas kasešu atskaņotājā ieliku “Cieņa un Mīlestība” kaseti. “Tad to tagad sauc par mūziku, ja?”  Izrādās, ka to par mūziku sauc arī pēc piecpadsmit gadiem un tā spēj piepulcēt teju pilnu Palladium koncertzāli.

Foto (c) Krists Luhaers

Pirms koncerta nodomāju, ka žēl, ka mani vecāki manu sajūsmu par Ozolu noraka jau saknē, nenopērkot kaseti, līdz ar to izlūgties viņiem kaut ko no O’79 apģērbu līnijas bija bezceris, bet bija prieks redzēt, ka citi koncerta apmeklētāji gan bija savulaik iegādājušies Ozola saražoto no O’79 un pratuši to pietaupīt līdz pat vakardienai, lai uzvilktu uz koncertu – publikā manīju puisi ar O’79 sviedrīti (šautauts basketbolistiem), dāmu O’79 krekliņā un vēl pāris hūdijus.

Kopš Ozols aktīvi atgriezās atpakaļ uz skatuves, nav noslēpums, ka daudzi viņa koncertos gaidīja tieši vecās labās dziesmas un visbiežāk koncertos jau pēc trešās dziesmas publika sāka skandēt rajonu, rajonu, rajonu. Tā kā bija zināms, ka šis ir savā ziņā 20 gadu jubilejas koncerts, tad patiesi gaidīju (un noteikti ne tikai es) ko un kā Ozols atrādīs no vecajiem labajiem laikiem un jāteic, ka uzdevums bija izpildīts godam – uz skatuves kopā ar Ozolu bija daļa no vecajiem cīņu biedriem un veco video klipu fragmentu vizualizācijas, lai iemestu publiku patiesi atpakaļ nākotnē ar hitu nospēlēšanu – Cīņa, Bokss, Sūdi, Neko 2005, vēl un vēl un, protams, RAJONS. Dziesma, par kuru pats Ozols ir teicis, ka liekas tajā nav nekas īpašs un tā ir pat mazliet naiva, bet tas ir un paliks Ozola lielākais hits un, nebaidos apgalvot, ka Latvijas repa mūzikas himna. Tam visam pa vidu koncertā, protams, arī Atpakaļ Nākotnē un citi pēdējos gados tapušie gabali.

Tāpat arī visu cieņu (un mīlestību) tam kā koncerts bija iepakots, pārdomāti no a līdz z – Latvijas grafiti mākslinieku variācijas par Nike apaviem un aicinājums publikai izvēlēties labāko, pie Palladium kolonnām sakārtas šo pašu mākslinieku Atpakaļ Nākotnē albuma vāciņa paralēlās realitātes, izveidoti Laika Kapsulas burti un Ozola albumu vāku digitāla retrospekcija, protams (un galvenokārt), arī skatuves iekārtojums (noliekot iesildošo DJ pašā konstrukciju augšā) un vizualizācijas. Pat tāds sīkums kā uz bekvokālistu krekliņu attēlotā rokas pulksteņa laiks rādīja 19:96 (bauda detaļu frīkiem).

Kur nu vēl gaumīgi un forši nostrādātās koncerta beigas un “atkārtot” moments video veidā, rādot kā Ozols uzkāpj uz sava velosipēda un aizbrauc prom no Palladium un pēc tam atgriežas, kad saņēmis telefona zvanu, ka publika pieprasa atkārtot.

+ pirms desmit gadiem neizdotā video fragmentu ekskluzīvā pirmizrāde un citi patīkami sīkumiņi (un arī mazās neveiksmītes, kas koncertu padarīja tikai un vienīgi vēl personiskāku un saliedētāku)

Foto (c) Krists Luhaers

Koncerts bija patiesi skaista retrospekcija par Ozola divdesmit gados paveikto Latvijas hiphopā, kas, vecāko paaudzi (un tādu patiesi bija diezgan) aizveda patīkamās bērnības vai jaunības dienu atmiņās, un jaunākajai paaudzei parādīja kā Ozols ir gadu gaitā transformējies un nonācis līdz tam, ko dzirdam un redzam tagad un  Atpakaļ Nākotnē albumā.

Simtprocentīgi apgalvot to nevaru, bet liekas, ka kādā saviļņojuma kulminācijas brīdī Ozola acīs parādījās pa kādam laimes un gandarījuma .. pilienam. Lai vai arī kā, bet pelnīti. Pelnīti justies gandarītam, laimīgam un lepnam par padarīto Latvijas hiphopa mūzikā un pašā koncertā. RESPECT, kā teiktu hiphopa aprindās!

 

Un te, nobeigumā, bildīte ar mani un Ozolu no vasaras vidus, kur mēs abi Latvijas Radio 2 stāstījām katrs par saviem gaidāmajiem koncertiem. Ja kāds man pirms gadiem 15 būtu teicis, ka es kādreiz ar Ozolu bildēšos (starp citu, mana pirmā kopbilde ar viņu) nevis tāpēc, ka sajūsmā spiedzu par O zē o el es, bet tāpēc, ka tas ir vajadzīgs darba vajadzībām, es neticētu. Bet tāda tā maģiskā dzīve, no sirds un no rajona!

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s