Valmiermuižas vēstniecība Rīgā man allaž bija saistījusies, protams, ka ar alu, alu un vēlreiz alu. Līdz, darba vajadzībās, nācās uzturēties gana tuvu Valmiermuižai, lai to sāktu apmeklēt vairs ne tik daudz kā dzērienu dēļ, bet gan ēdienu.
Un jāteic, ka reti kur Rīgā gadās tik gardi paēst. Liekas, ka runas par leģendāro Valmiermuižas pavāru un viņa zemes garšām jau ir skanējušas tuvu un tālu, bet pašai man tās tā īsti nobaudīt sanāca tikai šīs vasaras izskaņā. Un, kopš tā laika, es varu teikt vienu – šī ir viena no manām mīļākajām, ja ne pat mīļākā, ēstuve Rīgā.
Lai arī nevarētu teikt, ka maltītes prieks šeit ir no tā lētākā gala, tas tomēr ir tā vērts. Pirmkārt, sajūsmā plaukstas sitīs visi eko un bio ēdiena atbalstītāji, jo ēdienkarte ir sezonāla un tajā ir tikai pašmāju pieejamie produkti un izejvielas. Otrkārt, it kā tradicionāliem ēdieniem tiek piemeklētas pilnīgi jaunas garšas un pagatavošanas veidi, kas vienkāršu pusdienu/vakariņu ēšanu padara par fantastisku ceļojumu garšas kārpiņām. Treškārt, ēdiens tiek noformēts un pasniegts tā, ka pat lielākajam ēdienu bildēšanas skeptiķim neviļus gribas šo visu iemužināt, bauda ir ne tikai vēderam, bet arī acīm. Ceturtkārt, apkalpošana ir tieši tik lieliska, ka ir vēlme šajā vietā atgriezties vēl un vēl. Zinoši viesmīļi noteikti atradīs piemērotāko alu gan ēdienam, gan katra apmeklētāja gaumei. Turklāt – neliegs arī nogaršot to pirms iegādes, ja īsti nav pārliecības kuru alu ir vēlme nobaudīt. Arī par ēdieniem, ja nav skaidrības, kuru pasūtīt, – par katru sīki un smalki tiks izstāstīts no kā gatavots, kā pagatavots un kādu garšas baudījumu visticamāk varēs saņemt pasūtot tieši to ēdienu.
Turklāt, vēl viens liels, ļoti, ļoti liels, pluss Valmiermuižas labā ir tāds, ka mūzika dienas laikā tur skan tieši tik pieklusinātā skaļumā, ka netraucē nedz sarunāties, nedz strādāt, nedz vienkārši izbaudīt maltīti (par šo tēmu es jau regulāri esmu rakstījusi, ka daudz kur ir ļoti par skaļu mūzika).
Vēl piebildīšu arī to, ka, gaumes jautājums, protams, bet man ļoti patīk arī Valmiermuižas muzikālā gaume – Tesa, Hospitāļu Iela, Solaris, Laika Suns un vēl visādi citādi latviešu pagrīdes un ne tik pagrīdes muzikālie garadarbi.
Šis viss Valmiermuižas komplekts allaž mani apbur un notver savos valgos, lai es gribētu doties uz Valmiermuižu ieturēt maltītes vēl un vēl. Pietam, zinot, ka ēdienkarte ir sezonāla un regulāri mainās, kas nozīmē, ka tā nevar apnikt un garantē jaunus garšu piedzīvojumus.
Visu cieņu un tā vien turpināt!
Alise 