Pavadot ilgu laiku ceļā no Berlīnes uz Latviju, vienu brīdi pieslēdzos datora ekrānam, lai veltītu kādu laika sprīdi filmai. Pirmā rokās pagādījās “Hector and the Search for Happiness”. Protams, smīns nedaudz par nosaukumu, bet štrunts par to. Nedaudz žēl, ka filmu noskatījos pēc Berlīnes ceļojuma, jo, ja to būtu darījusi pirms, pavisam noteikti iekārtotu savu blociņu laimes meklēšanai.
Filma bija tīri jauka, ar jauku humoru un ļoti labās ieturētās banalitātēs. Tāds viegls kino, bet noteikti ne stulbs kino, dziļa doma paslēpta apakšā, bet saprotama teju visiem – nekas taču šajā dzīvē nav svarīgāks hā “haPENIS”.
Starp citu, filma ir uzņemta pēc grāmatas ar tādu pat nosaukumu, turklāt šim autoram ir vairākas grāmatas par Hekotra piedzīvojumiem dažādās dzīves situācijās. Tā lūk.
Alise 
1 Comment