Du bist verrückt mein Kind, du musst nach Berlin!

Labāk vēlāk nekā nekad. Reiz es dzīvoju Berlīnē. Vietā, kur likās, ka dzīvē viss ir iespējams. Kur varēja dzert vīnu naktīs uz māju jumtiem, kur varēja studēt milzīgā skolā, kas iekārtota bijušajās Hitlera kazarmās, kur varēja dzīvot uz skaistākās šķērsielas Berlīnē, kur mājas bija saldējumu krāsās un ķiršu koks ziedēja tā, ka likās nekad, nekad nenoziedēs, kur varēja dzīvot dzīvoklī ar astoņpadsmitgadīgu kaķi, baltām sienām, koka grīdām un lieliem logiem, ar balkonu uz kura brokastot, klausoties putnu balsīs, kur aizņemties “fish-eye” no somu draudzenes, lai sabildētu bildes, kur katra iela ir zaļāka par iepriekšējo, kur iet iepirkties uz zemnieku tirdziņiem, kur ēst ārā kafejnīcās, kur dzīvot mūžīgos piedzīvojumos, kur likās, ka tāda dzīve nekad nebeigsies. Un nebeidzas jau arī. Brīnumi notiek, kad tos vismazāk gaida.

Vispār, man ir kādas septiņas filmas, beidzot attīstītas. Būs vēl.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s