Kolektīvās iepirkšanās bums.

Ir daudzas lietas, kuras cilvēkiem patīk darīt kopīgi, nevis vieniem pašiem. Izrādās, ka pie tām var pieskaitīt arī kopīgu iepirkšanos. Vismaz tamlīdzīgi sevi postulē viens no lielākajiem kolektīvās iepirkšanās portāliem Latvijā. Šis nav vienīgais pašmāju portāls, kurš piedāvā iegādāties preci/pakalpojumu apmaiņā pret atlaižu kuponiem. To skaits ir mērāms desmitos un to nosaukumi oriģinalitātē, valodas izvēlē un skanīgumā pārspēj viens otru.

Daudzus, ieraugot viltīgos cipariņus un frāzes – „līdz pat par 70% lētāk” un tamlīdzīgi, iespēja kaut ko iegādāties visbiežāk mistiskā veidā sajūsmina uz pusi vairāk nekā jebkad agrāk, kad šo maģisko cipariņu un frāžu nav klāt. Iespējams, ka tieši šeit arī slēpjas šo portālu veiksmes atslēga.

Karstākajā dāvanu laikā saņēmu trīs šādus te atlaižu kuponus – klasiskajam manikīram, ķermeņa masāžai un friziera apmeklējumam, visus no viena portāla un ar „vienreizēju cenu”, kā arī uzskaitītiem labumiem, ko es iegūšu no šīm procedūrām.

Klasiskais manikīrs, kura noturība aprakstā tika solīta vismaz četras nedēļas, man nolupa precīzi pēc nedēļas. Es negribētu teikt, ka esmu no tām aktīvākajām mājsaimniecēm, kura savas rokas svētbijīgi diendienā mērcē dažādu ūdens un ķīmisko mājas uzkopšanas līdzekļu savienojumā. Kā arī neesmu šīs nedēļas laikā aktīvi rakusi kartupeļu vagas vai grauzusi nagus, lai manikīrs no maniem nagiem atluptu kā nemākulīgi krāsotas sienu fasādes trekno gadu laikā. Arī salons un pati manikīra meistare neviesa uzticību, lai es tajā atgrieztos vēlreiz, ar vai bez atlaižu kupona. Salons „nobāzējies” kaut kādā Merķeļa ielas iekšpagalmā, pieticīgā interjerā iekārtots ar neērtiem rakstāmgalda krēsliem un rakstāmgaldu uz kura veic procedūru, bez absolūti nekādas mājīguma sajūtas un ar „call me maybe” skanēšanu fonā. Jau piesakoties pie manikīres (un trīs reizes pārceļot datumu un laiku viņas slimības dēļ), sapratu, ka mums īsti nebūs par ko runāt, ne tikai tāpēc, ka man teju vienmēr sanāk kaut kā nedabīgi komunicēt ar frizierēm, manikīrēm un kosmetoloģēm, bet arī tāpēc, ka valsts oficiālā valoda gluži vienkārši nav viņas stiprā puse. Tāpat kā manikīra veidošana, acīmredzot. Pietam – ne tikai citiem, bet arī pašai sev, jo ieraugot viņas manikīru man nācās šausmās noskurināties un apdomāt par to, kur, pie velna, es esmu nokļuvusi – štrunts, ja viņai būtu gari, spilgti sarkani nagi, tas liktos pat trīsreiz labāk nekā nolupuši, sasprēgājuši un ar redzamām asins pēdām no nemākulīgas ienadžu apgriešanas, rotāti nagi. Vientulīgi (jā, tieši tā – vientulīgi, jo bez manis tur neviena  cita apmeklētāja nebija) vēroju viņas rosību ap maniem nagiem, izvēlējos nagulakas toni starp – sarkans, sarkans, sarkans, spilgti sarkans, spilgti spilgti sarkans, melns, sarkans un maigi rozā un priecājos, ka ātrāk tiku ārā no turienes.

Zvanot, lai pieteiktos uz ķermeņa masāžu, mani pārsteidza jau tas, ka – jūs pēc stundas varat būt šeit? Tā kā man bija brīvdiena, tad jā – varēju. Pēc nedaudz mazāk kā stundas jau klimtu pa daudzstāvu māju tajā pašā Merķeļa ielā, lai atrastu masāžas salonu starp autoskolu, drukas darbnīcu, angļu valodas kursiem un vēl pāris mistiskiem birojiem. Atradu. Kādas piecas minūtes pamīņājos austrumnieciskas mūzikas fonā, gaidot, kad kāds kaut kur nebūt parādīsies, jo, atskaitot trīs durvis, uz kurām rakstīts – „notiek masāža, lūdzu neienākt”, nav nevienu durvju, kuras laipni aicinātu iekšā. Uzgaidāmās telpas izskats, atmiņā liek uzaust visādām „masāžas salonu” slēptākajām darbības sfērām. Kad, beidzot uzrodas kāda sieviete, izrādās, ka viņa ir mana masiere un izrādās, ka viņa ir domājusi, ka man būs jāveic cita masāža, bet uzzinot, ka tomēr ne, atviegloti nopūšas un saka, lai uzgaidu, kamēr viņa pārkārtos telpu. Tālākās stundas garumā es baudu „bezpieskārienu masāžu ar sildošo efektu uz ķermeņa čikitsa punktiem”. Nav slikti, ir dīvaini, ka notiek masāža, kuras laikā man nepieskaras, vien silda manus, pirms tam, ar smaržīgu eļļu appilinātos čikitsa punktus ķermenī, fonā skanot austrumu mūzikai, kura ik pa brīdim „uzkaras” saskrāpētā diska dēļ. Pēc masāžas, pasakos par to, un saņemu ieteikumu nobaudīt vēl kādu citu masāžu viņu salonā par kupona cenu, bet nepērkot kuponu, jo tas nemaz neesot tik izdevīgi pašam salonam. Paldies. Nejūtos īsti tā, ka būtu bijusi masāžā klasiskajā tās izpratnē, kā arī nesajūtu visus tos solītos labumus, kas rakstīti aprakstā.

Friziera apmeklējums, kurš ietvēra infrasarkano staru masāžu, keratīna matu masku un griezumu ar karstajām šķērēm ir procedūra, kura vairāk vērtējama pozitīvi, nevis negatīvi. Pats salons vismaz vairs neatrodas Merķeļa ielā, izskatās tīri patīkami iekārtots, par spīti tam, ka atrodas pagrabstāvā un apkalpojošais personāls ir krieviski runājošs, līdz ar to, sagādājot man grūtības, caur fēnu skaņām, saklausīt lauzītā latviešu valodā izteiktās frāzes. Esmu apmierināta gan ar procedūru, gan to, ka tieku cienāta ar tēju un lasāmvielu infrasarkano staru masāžas laikā. Vērojot keratīna maskas procedūru liekas, ka tā tomēr nedaudz tiek „žēlota”, kas liek domāt, ka – ja „nāktu par pilno cenu, „apstrādātu” tevi kārtīgāk”. Tā kā šāda veida procedūras veicu pirmo reizi, tad man nav īsti iespēju salīdzināt cik kvalitatīvi tās tomēr tika veiktas, lai arī solītais efekts līdz pat piecām nedēļām, saglabājas vien knapas divas, divas ar pusi nedēļas, teikt, ka tas ir bijis pilnīgs „mēsls” īsti negribas. Arī šeit, atvadoties man tiek piešķirta vizītkarte, kura ļauj desmit mēnešu laikā par īpašu cenu nākt apgriezt matus ar karstajām šķērēm.

Ko man gribas secināt pēc šīm trim skaistumkopšanas/veselību veicinošajām procedūrām, to, ka – dāvātam zirgam zobos, protams, neskatās, bet diez vai es vēlētos dāvināt šādu dāvanu kādam citam, skatoties uz pašas pieredzi. Vismaz ne svešā vietā un nepārbaudītu piedāvājumu. No trijām tikai viena procedūra uz mani atstāja pietiekamu iespaidu un cerību, ka varbūt kādu reizi pati šajā portālā iegādāšos kaut ko par „vienreizēji labu cenu” un „nebijušu atlaidi”, bet pārējās divas – pieredzi, ka ne viss, kas spīd ir zelts. Kvalitāti nomaina kvantitāte.

Liekas, ka kolektīvās iepirkšanās portāli ir kā glābšanas riņķi maziem, nīkuļojošiem skaistumkopšanas, veselības veicināšanas saloniem vai arī kafejnīciņām. Nevienā no šāda tipa portāliem neesmu manījusi firmas, kuru „vārds” ir plaši zināms sabiedrībā un tās ir zināmas ar savu labo kvalitāti un izpildījumu. Otra iespēja, ko varētu dot šie portāli ir jaunajiem uzņēmējiem – iekarot popularitāti un savu vietu tirgū. Cits jautājums ir par to, cik godprātīgi un ar kādu attieksmi tas tiek darīts – pēc labākās sirdsapziņas vai ar domu, ka „šitais jau tas kuponnieks, vienalga”.

Neizslēdzu, ka kādu reizi varētu iegādāties kādu nenozīmīgu preci vai pakalpojumu šajos portālos, bet diez vai tie būs, piemēram, acu lāzeroperācija vai ceļojums uz Berlīni, jo īsti pārliecināta par šajos portālos piedāvāto firmu un uzņēmumu godprātīgumu un darba kvalitāti es neesmu.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s