“Pārdod dzīvokli, tikko pēc eiro remonta..”

„Es gribētu sev dzīvokli tādu – ar baltām sienām, augstiem griestiem, lieliem logiem un koka dēļu grīdu.”

Manā paziņu lokā par savu vēlamo mājokli teju katrs trešais šobrīd izsakās šādi. Kas ir tas, kas šobrīd jauniem cilvēkiem liek gribēt ievākties vecā, nerenovētā jūgendstila tipa namā vai pirmskara ēkā, kur kāpņu telpā nekad neatkāpjas urīna un pelējuma smārds, kur apmetums noplucis ne tikai kāpņu telpā bet arī uz fasādes? Izvēlēties dzīvokli, kur pirms logu nomaiņas cauri pūš tā, ka istabā visas sveces nodziest tieši sekundi pēc to aizdegšanas, kur sanitārās telpas ir nolietotas tik ļoti, ka tajās gribas uzturēties kādā aizsargskafandrā un liekas, ka dzīvoklī esošo mūžīgo „vecuma” smārdu neizdzītu ārā pat ar ekstrasensa palīdzību. Nemaz nerunājot par to kā ievaidas naudas maks, kad ziemas mēnešos tiek saņemts apkures rēķins. Tad vēl ar savām rokām un pieejamo rocību izremontēt un uzfrišināt dzīvokli tā, lai tas kļūtu par patīkamu telpu, kur atgriezties vakarā pēc ikdienas gaitām.

Protams, ka vairumā tādu dzīvokļu šobrīd, gribot negribot, ir kļuvuši par studentu komūnām, kur trīs, četrās istabās mitinās sākot no trīs līdz pat divciparu skaitlim cilvēku, jo – tā ir lētāk un, runājot par Rīgu – visbiežāk tādi dzīvokļi ir centrā, kas ir diezgan nozīmīgi jauniešiem. Bet šoreiz ne par to, studenti ir, bija un būs, vienmēr, ievāksies tāda tipa nošmurkušos dzīvokļos, jo neko citu nevarēs atļauties uz doto brīdi, un dzīvos tur savus studiju ballīšu gadus „ilgi un laimīgi”.

Šoreiz par to, ka ir arvien vairāk cilvēku, kuri arī patstāvīgai, „pieaugušo dzīvei” izvēlas dzīvokļus, kuriem ir tā koka grīda, augstie griesti, lielie logi un baltas sienas un vispār visā dzīvoklī manāms tāds.. askētisms un vienkāršība. Ne smakas no „eiroremonta”, jauno projektu mājām un dzīvokļiem un reģipša it visur – augšā, apakšā, pa labi, pa kreisi un vēl arī gultā. Pompozi izliekumi pie griestiem vai sienās, kur iestrādāti gaismas ķermeņi. Nojauktas starpsienas un telpu atdalīšanai izmantotas lokveida arkas. Neelpojošie plastikāta logi un „necauršaujamas” metāla ārdurvis. Lētākais, bet „dārgākais pēc skata” lamināts, virtuve, kurā ģimenes kopgalda vietā iestrādāts „bāra letes” tipa galds un dzīvoklis pats par sevi kopumā „ož” pēc tīrības, būvmateriālu un „pēc remonta” svaiguma. Dzīvoklis, kurš tikai pirmajā brīdī liekas „bagāts”, bet jo ilgāk tajā uzturas, jo vairāk tas izstaro savu lētumu un prastumu.

 „Eiro remonts” – vārds, kas ap divi tūkstošo gadu bija visur – sludinājumos, reklāmās, avīzēs un stila žurnālos. Ja tavam dzīvoklim nebija eiro remonta – tu biji nekas. Visticamāk, ka tu joprojām biji padomju ražojums, kuram viesistabā pa visu sienu bija lakota sekcija, kuras durvis nevarēja aizvērt, ja tajās neiesprauda salocītu avīzi, jo citādi tās vērās vaļā. Nedod dies`, ja tev vēl bija paklājs pie sienas. Tualetes pods ar mūžīgi brūno strīpu no tekošā ūdens, jo ūdens kastē vienmēr aizķērās ūdens nolaišanas mehānisms. Un apķepusi gāzes plīts virtuvē. Kur nu vēl, ja ziemā tavas mājas logi bija jānopako ar vecām avīzēm, vati un jānolīmē ar līmlenti līdz pat pavasarim. Tas bija padomju laiku pārpalikums mūsu dzīves telpā, kuru pamazām sāka pārņemt eiro remontu bums. Kas kā ļauns moris lika cilvēkiem pēc iespējas ātrāk un maksimālākā izpausmē „atkratīties” no padomju elpas pakausī, ar pieri akli skrienot „Eiropas” virzienā. Kas līdzi parāva arī celtniecības bumu, kredītu pieaugumu un cenu kāpumu.

Tad pēkšņi tas viss burbulis plīsa. „Eiro remonts” kļuva par to vārdu par kuru šausmās nodrebēja gan dzīvokļu pircēji, gan mākleri. Daļa sabiedrības gan, protams, joprojām akli slavēja un sludināja eiro remontu ar visām tā ekstrām, daļa sabiedrības saviebās katru reizi izdzirdot šo vārdu.

Tagad gribas teikt, ka ir sācies nākamais „bums” – tas, par kuru es rakstīju jau pašā sākumā –  daļa cilvēku, visbiežāk tieši tikko pieaugušo dzīvi uzsākušie jaunieši, šo te „perfekti nopakoto” dzīvokļu vietās izvēlas tādus, kas „elpo”, kuros jūtama dzīvības un pagātnes elpa. Dzīvokļos, kuros, lai arī tie visbiežāk ir noplukuši, pirms remonta fāzē, tomēr ir jūtama kaut kāda vērtība, kas ir lielāka par reģipša cenu kvadrātmetrā.

Tie ir dzīvokļi, kuros reti ir jūtama visa krāsu gamma sienu krāsās, tā visbiežāk aprobežojas ar baltu, pienbaltu sienu krāsojumu, arī mēbeles nereti ir aizgūtas no vecvecmāmiņu mājām vai lietotajiem mēbeļu veikaliem (vai vēl retākā izņēmuma gadījumā – Ikea mēbeļu veikaliem), bieži tās pat nav saskaņotas – dīvāns var nebūt tāds pats kā krēsls un žurnālgaldiņš vispār izskatās kā no kaimiņiem atnests. Bet kopainā – tas viss savā dažādībā (ko, lūdzu, nejaukt ar bezgaumīgu raibumu) izskatās tīri patīkami. Askētisms ir jūtams ik uz stūra – dzīvoklis ir apgādāts ar tikai nepieciešamākajiem sadzīves priekšmetiem, kurus papildina pāris interjera priekšmeti, tajā nav ne miņas no pārbāztības un mākslīga uzfrišinājuma. Līdz ar to liekas, ka dzīvoklis elpo kopā ar savu iemītnieku nevis liek justies kā konservu kārbā iebāztai sardīnei.

Gribētos ticēt, ka šī pēdējā laika tendence ir vērojama tādēļ, ka cilvēki vairs negrib dzīvot kaut kādā mākslīgi uzfrišinātā telpā, kur bez maz vai valda princips „jo vairāk reģipša izliekumu pie sienām, jo augstāks statuss sabiedrībā”. Kā arī iespaidojoša tendence visticamāk ir tā, kura ir „modīga” šobrīd diezgan lielā rietumu pasaules daļā – atbalstīt tīru, ekoloģisku dzīvesveidu, pēc iespējas mazāk ražot, bet vairāk pārstrādāt, izmantot to, kas jau ir pieejams. Skatoties arī no veselības viedokļa, izvēloties koka logus plastikāta vietā, dēļu grīdu lamināta vietā, betona sienas reģipša vietā un citus materiālus dzīvokļa apdarē, kurus gribas saukt par „veselīgākiem”, iespējams, ka par tiem nākas samaksāt dārgāk, bet ilgtermiņā tie gan kalpo ilgāk, gan izskatās labāk, gan ir veselīgāki. Kā arī no finansiālā viedokļa veroties – eiro remontu burbulis pārsprāga līdz ar „trekno gadu” beigām – uz ko jūtamas arī atsauces dzīvokļu iekārtojumā – no maksimāli piebāztā, izrotātā, uzfrišinātā dzīvokļa uz minimāli, ar pašu nepieciešamāko un pāris estētiski baudāmiem priekšmetiem iekārtoto dzīves telpu. Līdz ar to ietekmējot arī cilvēku uztveri par vērtībām dzīvē un dzīves telpā, bez lieka pompozuma, bet gan vienkārši un jauki.

Bet varbūt, ka šis ir vienkārši nākamais „modes kliedziens”, kas seko pēc eiroremonta un, pēc kura sekos nākamais dies vien zina kāds modes kliedziens (pārcelšanās uz guļbūves viensētu Latvijas laukos).

1 Comment

  1. Tāds prieks dzirdēt, ka kāds Tavas domas burtiski paņēmis un noformulējis šeit, šajā vietnē! Nesen tieši ar kolēģiem runājām un nevarējām tieši noformulēt vārda “eiro remonts” izcelsmi un sakaru…

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s