Naratīva zīmogs

Pie brokastu tējas izlasīju V. Skultānes 2002. gadā rakstīto rakstu “Naratīvs un slimība”.  Pilns raksts ir pieejams šeit – http://ej.uz/t4he

Interesants un saistošs raksts par to kā uztver naratīvu, kādi ir iespējamie varianti tā sagrupēšanai un pētīšanai un kā to uztvert un analizēt.

Visvairāk mani uzrunāja šis teikums. Tieši tāpēc par to es gribētu izteikt savas domas.

“Personiskiem naratīviem raksturīgi, ka tie radušies konkrēta cilvēka pieredzē un tajos izpaužas šā cilvēka skatījuma veids un interpretācija.”

.. kas, manuprāt, ir diezgan svarīgi, lai saprastu, otra cilvēka dzīves uztveri(lietu interpretāciju, pieredzi etc) un naratīva jēgu, vēstījuma mērķi, jo nosodīt vai spriest bez iepriekšējas nojautas un sapratnes par to, ka personiskais naratīvs rodas konkrētā cilvēka pieredzē(un tiek atstāstīts caur(!) cilvēka skatījumu, veidu kā viņš uztver pasauli un interpretāciju), ir kā uzlikt cilvēkam banālu, stereotipisku zīmogu, kā pateikt to, ka, piemēram, visas blondīnes ir dumjas vai visi čigāni ir zagļi.

Jo bieži ir nācies klausīties kaut kādos dzīvesstāstos, vienalga vai tie stāsta par veiksmēm, neveiksmēm, slimību un badu vai peldēšanos naudā, reizēm rodas tāda kā neizpratne – kā? kāpēc? Jāatzīst gan, ka visbiežāk tomēr tas saistās ar negatīvām lietām – ar kādu citu cilvēku negatīvu darbību, pieņemtiem lēmumiem un rīcību. “Kāpēc viņš tā darīja? Akdievs, kā ko tādu vispār var izdarīt? Es nekad nespētu ko tādu izdarīt!” – cilvēku reakcija uz kādu notikumu, ko ir paveicis cits cilvēks. Tam visam klāt visticamāk, ka seko negatīva situācijas (un seku) analīze par to kā būtu vajadzējis darīt, kāpēc tā nevajadzēja darīt un tā tālāk. Visbiežāk šie spriedumi ir nepamatoti, jo.. vērtējot šo cilvēka rīcību mēs nezinām viņa rīcības motīvus, ja paši neesam bijuši tādā situācijā, ja to paši neesam piedzīvojuši, ja mūsu uzskati par lietām un to interpretācijām atšķiras. Un, pat, ja esam bijuši tādā pat stāvoklī, tad noteikti mūsu katra piedzīvotais ir individuāls un atšķirīgs, lai arī cik līdzīga liekas situācija. Liekas, ka kaut ko tā patiesi censties izprast var tikai tad, ja paši esam piedzīvojuši ko līdzīgu, ja mums ir bijusi līdzīga pieredze, lietu virzības ķēde, lietu interpretācija un vispār uzskati kā tādi. Tāpat būtu arī vēlams ne tikai zināt šo uztveres, interpretācijas atšķirības iespējamību, bet censties to arī saprast, un saprast tādā neitrālā pozīcijā – ne nosodot, ne slavējot, bet saprast, ka otras personas rīcība ir bijusi tāda kāda tā ir pateicoties daudz un dažādiem “zīmogiem” un “pagātnes rēgiem” viņa dzīvē.

Līdz ar to klausoties citu cilvēku dzīves stāstos un naratīvos par to, ko un kā viņi ir darījuši, domājuši, interpretējuši, uztvēruši savā dzīvē, nebūtu vēlams tos bez iepriekšējām zināšanām un sapratnes par otru personu, noniecināt vai padarīt nevērtīgus, vai tieši otrādi – slavēt un godāt.

 

 

2 Comments

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s