Skaisti iesaiņots un labi pasniegts dubstep. Skrillex @Berlin 24.02.2012

Pēdējā pilnajā 2012. gada februāra  nedēļā man bija lieliska iespēja apmeklēt divus koncertus Berlīnē – 22. februārī franču elektroniskās mūzikas duo „Justice” un 24. februārī  jauno dubstep brīnumbērnu „Skrillex”.

Ironiski, ka abi koncerti notika vienā un tajā pašā vietā – Berlin Columbia Halle (http://www.c-halle.com/events ), ar maksimālo cilvēku skaitu +/-  trīs tūkstoši. Abi koncerti arīdzan bija izpārdoti. Halle divos līmeņos, otrais līmenis izvietots tā, ka lieliski var pārredzēt skatuvi, pie skatuves notiekošo kaislīgāko fanu ārprātu, nezaudējot ne kapeiku no skaņas kvalitātes.  Perfekta vieta tiem, kurus biedē masveida grūstīšanās pie skatuves, sabradāšana, cigarešu caurumi apģērbos (smēķēt it kā aizliegts, bet.. kurš gan to ievēro) un alus uz visām iespējamajām ķermeņa daļām.

Justice koncerts bija ierakstīts manā apmeklējamo koncertu listē jau kādus trīs vai pat četrus gadus un tāpēc, līdz ko nopirku biļeti uz to, gaidīju koncertu ar lielu nepacietību.  Jo nesen iznākušais jaunais albums ļoti iet pie sirds un kur tad nu vēl vecie labie „We are your friends” un „Dance” hiti. Pēc koncerta likās, ka Justice smuki norāvuši jumtu, bet kas to būtu domājis, ka pēc divām dienām izrādīsies, ka Justice tikai griestus knapi pacēluši uz augšu bija, bet jumtu pa īstam norāva Skrillex.

Tajā laikā, kad es iepazinos ar dubstep skaņām pirmo reizi, tālajā 2006./2007. gadā, manās ausīs dubsteps skanēja pavisam citādi nekā šobrīd tas skan lielākoties ne tikai manās, bet arī daudzu citu ausīs. Es ar dubstepu iepazinos caur Oyaars, vietējo latviešu dubstepa celmlauzi, to kā skan viņa veidots dubsteps var atrast un noklausīties šeit – http://oyaarss.wordpress.com/ .  Gāja laiks un mainījās daudzas lietas, manai dubstepa mākslinieku izlasei sāka pievienoties tādi mākslinieki kā Nero, Zeds Dead, Zombie, Knife Party un vēl, vēl, vēl. Šad tad uzpeldēja kaut kas no Skrillex, bet nebija tā, ka būtu nāvīga viņa fane, kā arī nebija tā, ka atrados tajā pusē, kas kategoriski skandēja to, ka „Skrillex nav dubstep”.  Tāpēc ar Skrillex koncertu bija tā, ka es uz to labprātīgi nemaz nebūtu aizgājusi, ja vien nebūtu apsolījusi iet kompānijas pēc līdzi kādam cilvēkam, kurš beigu beigās pats tā arī nemaz netika, bet tā kā mana biļete bija nopirkta un, ja jau reiz biļete ir nopirkta, tad jau var arī aiziet apskatīties kā es esmu samaksājusi teju 30 eiro par to, ka „Skrillex piespiež „play” pogu uz sava macbook”.  Nedaudz aplūkojot „Skrillex live” video yotube kanālos, likās, ka tā nu tas arī varētu būt.  Justice koncertu pavadīju pāris metru attālumā no skatuves un sapratu, ka puse koncerta apmeklētāji ir tik brutāli mežonīgi noskaņoti, ka es jūtos kā septiņdesmitgadīga ome, kurai „šitais jauniešu rokenrolls nav saprotams”, tāpēc Skrillex izlēmu vērot no otrā stāva pirmās rindas. Un absolūti nenožēloju savu izvēli, jo, pavērojot no augšas, kas darījās pirmā stāva deju placī, domāju, ka puisis ar lauzto kāju un kruķiem, kas tur bija iepēries, aizgāja mājās arī ar otru lauztu kāju. Brīžiem likās, ka esmu iespaidīgā hardcore/grindcore moshpita koncī.

Skatuves iekārtojums izskatījās pēc baltām milzu medus šūnām vai ledus klučiem. Ar DJ pulti vidū. Askētiski un vienkārši. Līdz brīdim, kad sākās Skrillex uzstāšanās. Kā jau tas ir modīgi dīdžejiem – savu dj setu laikā  fonā rādīt videoinstalācijas, tad Skrillex nebija izņēmums, atšķirība bija tikai tā, ka viņa videoinstalācijas bija aiz, pirms un ap viņu.  Kad jau likās, ka šis būs pietiekami iespaidīgi, lai „raustoties dubstepa ritmos”, nenovērstu acis no skatuves, nāca nākamie pārsteigumi – papīra salūts (nopietni, tā to sauc latviski? Tā it kā no desmit gadīga bērna dzimšanas dienas ballītes?), kurš bija tik varens, ka uz brīdi pilnībā aizsedza skatuvi un publikā izraisīja tik lielas ovācijas, ka likās, ka puse no faniem tos papīra gabalus bļaujot arī paspēja norīt. Neiztika, protams, arī bez dūmu efektiem.  Un tad kā punkts uz i visai šai specefektu parādei nāca lāzeri, kas vēl jo vairāk izskatījās iespaidīgi tieši no otrā stāva skatu punkta, jo lieliski sadalīja koncertzāli divās daļās  un augšā esošajiem ļāva baudīt lielisku skatu ar to kā spēlējas lāzeri pret balkona malām.

Videoinstalācijas bija visas iespējamās – sākot no robotu dejām, vizualizācijām, videospēļu fragmentiem, dzīvniekiem līdz pat Skrillex koncertu videofragmentiem un interviju fragmentiem. Gribas izcelt pāris īpašas videoinstalācijas, kurās bija roboti, mistiski zvēri un cilvēka skelets, kas kustējās ar precīzi tām pašām kustībām, kuras veica Skrillex.  Iespaidīgi un aizraujoši.

Skrillex lieliski paspēlējās ne tikai ar saviem labākajiem hītiem, bet arī ar pāris Nero gabaliem – Promises (http://www.youtube.com/watch?v=VZMfhtKa-wo )  un Crush On You (http://soundcloud.com/filthyslaps/crush-on-you-knife-party-remix ), kā arī ar Fat Man Scoop – Put Your Hands Up ( http://www.youtube.com/watch?v=yEEQ2FmWQQk ) un vēl daudziem citiem garadarbiem, kas basu stipruma ziņā brīžiem likās, ka pārplēsīs krūšu kurvi pušu.

Nevienam nav noslēpums, ka Skrillex patīk „skatīties smieklīgus video youtube” un pēc tam tos apspēlēt savās dziesmās (piemēram – „yes, oh my gosh” http://www.youtube.com/watch?v=j54yGxuk0yo  vai „call 911 now” – http://www.youtube.com/watch?feature=player_detailpage&v=wwugutICBc4#t=23s ), tad nu koncerts nebija izņēmums, kurā Skrillex paspēlējās ar šo Dogstep video fonā – http://www.youtube.com/watch?v=2xOh1TRGNjw un, visiem labi zināmo, Nyan Cat – http://www.youtube.com/watch?v=9ioOdvEKZl8 .

Arī koncerta/dj seta garums, pretēji Justice, bija piedienīgi ilgs, lai neliktos, ka ir par maz vai ir par daudz (+/- 20.30 – 22.10), kā arī Skrillex komunikācija ar publiku bija daudz aktīvāka nekā Justice, kuri liekas, ka ar publiku pat īsti nepārmija neviena vārda.  It kā jau sīkums, bet tomēr kaut kā patīkamāk, ka mākslinieks pasaka kaut mūžīgi atražoto frāzi „Thank you! I love you .. Berlin (vai kāda cita attiecīgā pilsēta)” vai arī, protams, leģendāro „make some noooooooooooooise”!  Koncerta apmeklētāji lielākoties bija tādi, kas Latvijā būtu vidējie „Essential” vai „La Rocca” klienti un tādi sešpadsmit, septiņpadsmit gadus veci tīņi, kuru mīļākās emo grupas dalībnieks pēkšņi pievērsies kaut kam tik mistiskam kā dubstep.

Respektīvi – ļoti skaisti iesaiņots un labi pasniegts dubsteps. Es vispār nebiju gaidījusi neko tādu, un ņemot vērā, ka uz koncertu devos drīzāk skeptiski noskaņota nekā aiz milzu sajūsmas sitot plaukstas un lecot uz vienas kājas, tad manas emocijas pēc koncerta bija tieši tādas – sajūsmā situ plaukstas un, uz vienas kājas gan gluži nelecu, bet atlikušo nakti dungoju Skrillex gabalu fragmentus vienu pēc otra.  Pēc tam, ieslēdzot Skrillex savā mūzikas atskaņotajā, likās, ka ierakstā viss dubstep skan ļoti pliekani un.. nekādi. Skrillex ļoti labi parādīja kā elektronisko mūziku un, pēc idejas, vienkāršu dj setu, var pārvērst lieliskā, elpu aizraujošā, šovā. Neliegšos, ka šķiet, ka pēc šī koncerta es pievienošos vairākumvirzienam, kas Skrillex atzīst par labu esam uz visas kopējās pasaules dubstepa skatuves.

Video ieskatam, no Berlīnes koncerta – http://www.youtube.com/watch?v=Y455asjJl-Q&feature=related

http://www.youtube.com/watch?v=iTtP0i7BaAk&feature=related

http://www.youtube.com/watch?v=ZtSFClCpmOk&feature=related

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s